Aktuālie monitoringa dati apliecina, ka Latvijas mežos šobrīd mīt ap 150 brūno lāču un to skaits pēdējos gados turpina stabili pieaugt. Eksperti atklāj, kā, dodoties dabā, var skaidri zināt, ka šajā mežā mīt lācis vai pat lāči.
Dabas aizsardzības pārvalde atgādina par speciālistu izstrādātajām vadlīnijām, kas palīdz laikus pamanīt lāču klātbūtnes pazīmes. Materiāls veidots sadarbībā ar Latvijas Valsts mežzinātnes institūtu “Silava” un Latvijas Nacionālo dabas muzeju.
Vadlīnijas skaidro ne vien to, kādas pazīmes liecina par lāča klātbūtni un kā atpazīt tā migu, bet arī sniedz norādes, kā pareizi rīkoties situācijās, kad dzīvnieku izdodas sastapt tiešā tuvumā. Papildus tam materiāls papildināts ar dabā uzņemtām fotogrāfijām, kas palīdz vieglāk identificēt raksturīgās pēdas, skrāpējumus, ekskrementus un citus lāča atstātus signālus.
Eksperti arī atgādina, ka brūnie lāči ir aizsargājami dzīvnieki visā Eiropas Savienībā, tostarp Latvijā. Reiz tie no dabas bija izzuduši, taču pēdējos gados, pateicoties mērķtiecīgiem un ar zinātni pamatotiem lēmumiem, populācija strauji atjaunojas.
Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode norāda, ka vēl pirms dažiem gadiem lāči ziemoja kaimiņvalstīs, savukārt pašlaik arvien biežāk tie pārziemo Latvijā. Līdz ar to pieaug iespēja nejauši tos iztraucēt. “Lāči, tāpat kā citi savvaļas zvēri, savā teritorijā atstāj dažādas pazīmes, kas ļauj tos atpazīt laikus. Vadlīnijas palīdz izprast šos signālus un izvairīties gan no nevajadzīga traucējuma, gan no bīstamas sastapšanās,” viņa saka.
Šīs vadlīnijas ir noderīgas ne tikai medniekiem un mežsaimniecības nozares pārstāvjiem, bet arī tiem, kas vienkārši dodas dabā regulāri – pastaigās, pārgājienos, ogot, sēņot un tamlīdzīgi.
Brūnais lācis ir lielākais Latvijā sastopamais plēsējs, kura mūža ilgums var sasniegt pat 30 gadus. Lāču mātītes parasti sver līdz 150 kilogramiem, bet tēviņi — līdz pat 300 kilogramiem. Dabā šiem dzīvniekiem nav neviena, kas varētu stāties tiem pretī. Lāči dod priekšroku plašiem, veciem mežu masīviem un jauktu koku mežiem, kas robežojas ar purviem, izcirtumiem vai ūdenskrātuvēm. Ziemas guļai tie parasti izveido migu sausās vietās netālu no ūdens.
Ziemas miegā lāči dodas no oktobra līdz decembrim, savukārt mostas martā vai aprīlī. Tomēr priekšlaicīgi pamošanās gadījumi kļūst arvien biežāki — to ietekmē klimata pārmaiņas, laikapstākļu svārstības un cilvēku darbība, piemēram, mežizstrāde vai medības migas tuvumā. Lāči parasti nav noskaņoti dusmīgi un cenšas izvairīties no cilvēkiem, taču tie var kļūt bīstami, ja tiek iztraucēti ziemas guļā, ir sasirguši vai tā ir lāču mātīte ar mazuļiem.
Lasi vēl: Sniegs, apledojoši ceļi un dzestrums: meteorologs Toms Bricis nosauc dienu, kad Latvijā sāksies ziema
Pasaulē šobrīd brīvi dzīvo ap 200 000 brūno lāču. Lielākās populācijas sastopamas Krievijā, ASV, Kanādā un Rumānijā, savukārt vairākās Eiropas un pasaules valstīs lāči ir izzuduši. Tomēr pēdējās desmitgadēs populācijas pakāpeniski atjaunojas, un arī Latvijā brūnais lācis ir stingri aizsargāts — tas ir nemedījams dzīvnieks, kura klātbūtni svarīgi respektēt un netraucēt.
Tātad, kā mežā var pamanīt pazīmes, ka tepat bez jums, kaut kur tuvumā var atrasties lācis. Eksperti nosauc galvenās pazīmes.
1. Pēdu nospiedumi
Pēdu nospiedumi bieži nav redzami. Taču tad, kad tās ir redzamas, pēdas nospiedumi gandrīz nekad nav sajaucami ar citu dzīvnieku pēdu nospiedumiem – priekšķepas
nospieduma platums un garums ir gandrīz vienāds un tam labi redzami nagu nospiedumi. Pēc priekškāju izmēra var noteikt dzīvnieka vecuma grupu un aptuvenu svaru. Savukārt pakaļkājas nospiedums pēc formas nedaudz atgādina kailu cilvēka pēdu, taču, atšķirībā no priekšķepas nospieduma, nagu nospiedumi bieži nav redzami.
2. Ekskrementi
Lāča ekskrementu kaudzītes var būt ļoti dažādas. Tas ir atkarībā no apēstās barības. Lāča gremošanas sistēma nav augēdājiem raksturīga, līdz ar to ekskrementos saskatāmas augu barības paliekas.
3. Aizlauztas eglītes
Migas ierīkošanai lācis dažkārt izmanto eglītes vai citus tuvumā esošus kokus, tāpēc vairākas nolauztas eglītes vai citi koki var liecināt par lāča esamību tuvākajā apkārtnē. Nolaužot eglītes, lācis iezīmē teritoriju un signalizē, ka tuvākajā apkārtnē grasās doties ziemas guļā.
4. Skrāpējumi uz koku stumbriem
Visbiežāk lāča skrāpējumus var novērot uz priedēm vai rudens ābolu ražas laikā, arī uz ābeļu stumbriem. Priekšķepu un pakaļkāju nagu skrāpējumi uz koku stumbriem atrodami pēc teritorijas iezīmēšanas, barības ieguves vai pēc lāča kāpšanas kokā.
5. Kā izskatās lāča miga?
Ziemošanai lācis izvēlas pēc iespējas nomaļas un netraucētas vietas mežā – jaunaudzes, aizaugošus izcirtumus, purva malas vai grāvmalas. Migu lācis iekārto zem koku sagāzumiem, savukārt, ja vieta ir atklātāka, izrok nelielu iedobi, kuras pamatni izklāj dzīvnieks izklāj ar egļu zariem un sūnām. Virs tās lācis no aizlauztām eglītēm un citiem tuvējās apkārtnes kokiem izveido kaut ko līdzīgu jumtam. Atšķirībā no meža cūkas guļvietas, kas ir iegarena, lāča izraktā un iekārtotā iedobe parasti ir apaļāka.
Kā rīkoties, ja “uzskrienat” lāča migai
Ziemas migā pavadītais laiks ir atkarīgs no laikapstākļiem un ziemas sala noturības, uzkrāto rezervju daudzuma, kā arī – no dzīvnieka dzimuma un mazuļu esamības. Tēviņi un mātītes, kam nav mazuļu, parasti ziemas miegā guļ no decembra līdz februāra beigām. Bet mātītes, kurām ir mazuļi, migā uzturas no decembra līdz aprīlim. Bet, ja miega laikā lāci iztraucē, tad ieteicams rīkoties šādi:
- uzreiz jāpamet pamanītā vieta vai arī – iespējamā vieta;
- jāpārtrauc jebkāda darbība konkrētajā vietā;
- aizliegts tur turpināt vai uzsākt jaunus meža darbus vai organizēt medības vismaz puskilometra rādiusā no aptuvenās vietas.
- nedrīkst fototografēt vai filmēt un darīt jebko, kas varētu jūs uzkavēt migas tuvumā. Protams, nekādā gadījumā netuvoties migai;
- ja gadījumā redzat, ka lācis migas vietu pamet, tad nonākot drošā attālumā, jāpiefiksē aptuvenā migas vietas atrašanās koordinātes un visa iespējamā informācija jāsūta uz Dabas aizsardzības pārvaldi – [email protected].
Kā rīkoties, lai izvairītos mežā no tikšanās ar lāci?
1. Rūpīgi jāvēro dabu sev apkārt, lai varētu laikus pamanīt dzīvnieka klātbūtni.
2. Ja šķērsojat nepārredzami vietu mežā, lieciet manīt dzīvniekam par savu klātbūtni, piemēram, skaļi sarunājieties vai dziediet.
3. Neatstājiet aiz sevis nekādus pārtikas krājumu, lai nepievilinātu lāčus vai citus meža dzīvniekus.
Ko darīt, ja tomēr esat saticis lāci
Pirmkārt, netuvoties dzīvniekam. Nemēģināt tam tuvoties. Iespējami ātri, bet neskrienot, doties prom no tikšanās vietas. Otrkārt, ja gadās situācija, ka jūs redzat lāci, bet viņš jūs ne – uzvedieties klusu un gaidiet, kamēr lācis dodas prom. Bet, ja lācis tomēr pamanījis jūs un izrāda interesei, atkāpieties lēnām, negriežot lācim muguru un netrokšņojot.
